

Dubultu draudzes 
kora vēsture. 
      Dubultu 
koris vēstures materiālos* pirmo reizi minēts jau 1863. gadā, kad 
koris dziedājis Ķemeru 25 gadu pastāvēšanas svētkos. 1869. gadā 
Vidzemes zemnieku 50 gadu brīvlaišanas svētkos dziedājuši Slokas, 
Dubultu un Pavasaru kori. Tāpat arī zināms, ka koris dziedājis Dubultu 
baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā 1909. gadā, kā arī citās 
svētku reizēs. Tomēr par mūsdienu Dubultu draudzes kora dibināšanas 
gadu uzskatāms 1926. gads, kad tā organizēšanu uzņēmās draudzes 
ērģelnieks Augusts Gusmanis. Viņš kori vadīja līdz 1935. gadam, 
kad kora vadību pārņēma draudzes mācītāja Eihes dēls Vitus Eihe. 
1938. gadā jaunā diriģenta vadībā draudzes koris (53 dziedātāju 
sastāvā) piedalās 9. latviešu Vispārējos dziesmu svētkos un koru 
sacensībās iegūst 1. vietu, kā arī vērtīgu balva – sudraba 
lādīti.
      1941. 
gada 14. jūnijā koris zaudēja savu talantīgo diriģentu, kuru 
līdz ar daudziem citiem latviešiem izsūtīja uz Sibīriju. Kora darbība 
apsīkst, taču nepārtrūkst. Draudzes mācītāja Mārtiņa Eihes 
vadībā tas turpina darboties kā neliels sieviešu koris, kuru viņš 
pats apmāca un pats arī vada, bieži vien ar galvas mājieniem, stāvēdams 
pie altāra.
      Kad 
pēc virsmācītāja Eihes nāves 1952. gadā viņa vietā 
stājās Voldemārs Lorbergs, viņš par kora vadītāju aicina Jāni 
Sieriņu, kurš ir arī garīgu dziesmu komponists un tolaik Rīgas 
Doma baznīcas kora diriģents. J. Sieriņa vadībā koris atkal pieaug 
un 1954. gadā tajā ir 54 dziedātāji, kora repertuārā ir ap 200 
dziesmu. 1955. gadā koris piedalījies 26 dievkalpojumos. 1957. gadā, 
pasliktinoties dzirdei, J. Sieriņam jāatsakās no kora vadīšanas. 
Kora vadību pārņem Jānis Ķerpe, kurš pats nāk no dziedātāju 
pulka un līdztekus savam ikdienas darbam celtniecībā pilda šo pienākumu 
ar lielu mīlestību un centību līdz 1969. gadam.
      1962. 
gadā draudzei atsavina dievnamu, to pārvēršot par muzeju un 
koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notiek Slokas baznīcā 
ik svētdienu plkst. 12.00. Koris turpina darboties jaunajos apstākļos. 
1967. gada 18. jūnijā ar plašāku kora programmu notiek draudzes 
kora 40 pastāvēšanas gadiem veltītais dievkalpojums. To vada Rīgas 
lauku iecirkņa prāvests P. Kleperis.
            1967. gada 1. jūnijā virsmācītājs 
V. Lorbergs pārtrauc darbu Dubultu draudzē un viņa vietā 
par draudzes ganu ievēl Valdi Amolu, kurš sāk kalpot no 1. oktobra. 
No 1969 – 1974. gadam kori vada Georgs Fišers, kurš ir arī vairāku 
garīgu dziesmu autors. Viņam slimojot, kora vadīšanu 1973. gadā 
uz neilgu laiku uzņemas māsas Karina un Edīte Tiltiņas no Rīgas. 
No 1974. gada aprīļa līdz 1982. gadam un 1985., 1986. gadā kora 
diriģente ir Hermīne Grigule, kura arī ir garīgu dziesmu komponiste. 
      1976. 
gada 18. augustā arhibīskapa Jāņa Matuļa vadībā notiek 
draudzes kora 50 gadu pastāvēšanas dievkalpojums.
      No 
1982. – 1985. gadam kori vada Arnis Papeļuks, kuru reizēm aizvieto 
tā laika ērģelnieks Vilmārs Krauja. Kopš 1986. gada rudens kā 
draudzes kora diriģente sāk strādāt mācītāja Valda Amola meita 
Māra Amola (tagad Jermolova).
      1986. 
gada 24. jūlijā tiek atzīmēta kora 60 gadu pastāvēšana. 
Dievkalpojumā, kurā sprediķi saka Slokas draudzes virsmācītājs 
K. Kalderovskis, dzied draudzes koris, solistes Olita Cimdiņa un Millija 
Birģele, trompetes solo - Leons Novicāns, pie ērģelēm Māra Amola.
      1990. 
gada 18. novembrī Dubultu draudze atsāk savus dievkalpojumus 
un darbību Dubultu baznīcā. Draudzes locekļu skaitam pieaugot, arī 
korim pievienojas jauni dziedātāji. Sāk darboties jauniešu ansamblis, 
kurš uzstājies arī citās baznīcās un pasākumos, ieskaņojis 15 
minūšu programmu Latvijas TV raidījumam „Mūzika svētdienai”.
      1996. 
gada 22. septembrī draudzes koris svin savu 70 gadu jubileju, 
kurā kādreizējais kora vecākais, mācītājs Artūrs Zoldners 
(korī dziedājis no 1953. – 1993.g.) saka sprediķi. Draudze 
un koris viņu sveic 90 gadu dzimšanas dienā.
      2004. 
gadā 12. septembrī draudze atvadās no sava ilggadējā 
mācītāja Valda Amola. Draudzes korī dzied daudzi viņa kuplās un 
muzikālās ģimenes locekļi – meitas, znoti, mazbērni – Bērziņu, 
Novicānu, Jermolovu ģimenes.
      Kopš 
2003. gada draudzē kalpo mācītājs Guntars Dimants, kurš 
2004. gadā iecelts arī par Rīgas lauku iecirkņa prāvestu. Kopš 
2005. gada Dubultu draudzē kalpo divi mācītāji – Guntars Dimants 
un Artis Druvietis.
      Draudzes 
koris regulāri dzied svētku dievkalpojumos savā baznīcā, kā 
arī ir viesojies Larsmo (Somijā), Balgales, Dundagas, Engures, 
Ķemeru, Tukuma, Valmieras draudzēs. Koris vairākkārt piedalījies 
Sv. Meinarda dienās, kā arī visās LELB rīkotajās draudžu dienās 
un koru svētkos Rīgas Domā, Rūjienā, Smiltenē, Valmierā, Āgenskalnā, 
Kandavā, Cēsīs, Rīgas Lutera un Trīsvienības baznīcās, Talsos 
un Alūksnē.  
*P. Beltes vēsturiskais 
apskats  “Rīgas Jūrmalas, Slokas un 
Ķemeru pilsētas ar apkārtni” (1935)