Simts gadi – tā ir jubileja, ko 2009. gadā nosvinēja Dubultu ev. lut. draudzes baznīca. Dubultu baznīca ir viena no iespaidīgākajām un skaistakajām Jūrmalas ēkām, apkārtnes izteiksmīgākais objekts un vizuālā dominante, monumentālākā un krāšņākā jūgendstila celtne Jūrmalā vēsturiskās un sakrālās arhitektūras skatījumā.

      Nams nerodas pats no sevis un tā būvniecībai ir savs pamatojums un iemesli. Meklējot vēstures faktus, atklājas šādas ziņas par Dubultiem, Dubultu draudzes vēsturi un šī dievnama būvi:

      Līdz 1851. gadam Jūrmalas pagasti baznīcas ziņā bija saistīti ar Slokas draudzi un baznīcu. 1850. gadā mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs rūpējās par garīgo sapulču telpu būvi Dubultos, kam gruntnieks Bedre – Kamarovskis dāvināja 16 asis garu un 12 asis platu zemes gabalu no sava gruntsgabala Mellužu un Baznīcas ielu stūrī. Garīgo sapulču namu iesvētīja 1851. gadā un latviešu dievkalpojumus noturēja divreiz mēnesī. 1856. gadā par mācītāju tiek apstiprināts Gotards Kārlis Vilhelms Fīrufs. Viņa kalpošanas laikā 1857. gadā Dubultu sapulču telpas tika pārvērstas par lūgšanu namu, bet 1868. gadā to pārbūvēja un paplašināja . Pēc Fīrufa aiziešanas Slokas – Dubultu draudzēs par mācītājiem kalpoja Hugo fon Braunšveigs (no 1869 – 1893), bet no 1894. gada līdz 1897. g. - pirmais latviešu tautības mācītājs  Eduards Jūlijs Zeibots.

      1898. gadā, pēc mācītāja E. Zeibota nāves, par mācītāju ievēl Vilhelmu Rozenieku un tajā pašā gadā par palīgmācītāju ievēl arī Jāni Opsi. Palīgmācītāju algo Dubultu draudze un kopš 1898. gada dievkalpojumi Dubultos notiek ik svētdienu.

      Par oficiālu Dubultu draudzes “neatkarības” pasludināšanas gadu uzskatāms 1903. gads, kad konvents piekrita māc. V. Rozenieka priekšlikumam atdalīt Dubultu draudzi no Slokas kā patstāvīgu. Lēmums pieņemts 8. septembrī (pēc jaunā kalendara 21. IX) un par pirmo Dubultu draudzes mācītāju 27. septembrī (10. X) tika ievests līdzšinējais palīgmācītājs Jānis Opsis. 

      Jau kopš 1892. gada draudzes priekšnieks bija barons Ernests fon Firkss. Viņa vadībā ir notikusi gan draudzes neatkarības iegūšana, gan arī jaunās Dubultu baznīcas būve. Jānis Opsis raksta, ka ir ticis “stipri pabalstīts no centīga baznīcas priekšnieka barona E. Firksa”. E. Firkss par draudzes priekšnieku bijis divdesmit divus gadus,  līdz pat 1914. gadam.

      1903. gadā, izveidojoties neatkarīgai draudzei Dubultos, līdzšinējā  Dubultu baznīca Mellužu un Baznīcas ielu stūrī, koka ēka ar 350 sēdvietām, izrādījās jau sen par mazu. Jaunais mācītājs J. Opsis tūlīt rūpējās par 849² asis liela gruntsgabala iegūšanu baznīcai no Vecdubultu kopīpašuma.   Tiek vākti līdzekļi ar ziedojumiem, kollektēm, sarīkojumiem.  1905. gada septembrī baznīcu sāka būvēt, 1907. gada 16. jūnijā lika pamatakmeni un 1909. gada 20. septembrī (pēc jaunā kalendāra 3. oktobrī) to iesvētīja.   

Baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856 – 1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa (1858 –  1945)  projekta. Būve izmaksāja 55 000 rubļu zeltā. Pie iesvētīšanas vēl palika parāds 10 000 rubļu, kas tika nolīdzināts līdz 1914. gadam.

      Baznīcas torņa pulksteni dāvināja Jēkabs Putniņš, divus torņa zvanus un kanceli – draudzes priekšnieks barons E. fon Firkss, altāri Jēkabs Taube, lielos altārlukturus Līza Osis, K.K. fon Strickis kapellas altāri ar gleznu un krēslus. 

      1909. gada 3. oktobrī baznīcu iesvētīja Vidzemes ģenerālsuperintendants T. Gētgens , altāra runu turēja prāvests Ksavers Marnics, sprediķoja Slokas mācītājs V. Rozenieks. Dievkalpošana sākās vecajā baznīciņā, no kuras atvadoties māc. Jānis Opsis teica lūgšanu.

      Mācītājs Jānis Opsis (1865 – 1930)  kalpoja Dubultu draudzē  līdz 1930. gadam. Pēc viņa par Dubultu draudzes mācītāju kļūst Mārtiņš Eihe (1880 – 1952), savukārt no 1952. līdz 1967. gadam Dubultu draudzes mācītājs bija Voldemārs Lorbergs (1907 – 1987).

      1962. gadā draudzei atsavina dievnamu, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Vēsture atkal “pievieno” Dubultu draudzi Slokai, lai gan ne pilnībā, jo  dievkalpojumi notiek Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma.  Šajos draudzei grūtajos laikos, 1967. gadā, par draudzes mācītāju kļūst Valdis Amols.

      1990. gada 18. novembrī, pēc 28 gadu prombūtnes, draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā.  Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, uzmūrēts no jauna demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli u.t.t.

      2004. gadā draudze atvadās no sava visilggadējākā mācītāja Valda Amola (kalpojis draudzē sava mūža trīsdesmit septiņus gadus).

Kopš 2003. gada Dubultu draudzē sāk kalpot mācītājs, tagad prāvests, Guntars Dimants, kopš 2005 gada draudzē kalpo divi mācītāji: G. Dimants un Artis Druvietis līdz 2007.g., Ivo Grantiņš, līdz 2011. gadam.

.   

      Baznīca tika uzcelta ar ziedojumu palīdzību. Tās celtniecībā un vairākkārtējā atjaunošanā piedalījās cilvēki, kuri gan ar savu darbu, gan ziedojumiem palīdzēja draudzei izveidot un saglabāt Dubultu baznīcu tieši tādu, kādu mēs to redzam patlaban. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90-os gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989.gadā sedza Jūrmalas pilsēta.  

2006.gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC", to veicot ar savu partneru atbalstu - firmām "Profs Latvija" SIA, "Peri" SIA, "Tapeks" SIA, "EK Sistēmas", "N.G.S." SIA.

2005.gadā, par būvuzņēmuma LEC un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 

Koris un ērģeles.

      Dubultu koris vēstures materiālos pirmo reizi minēts jau 1863. gadā, kad koris dziedājis Ķemeru 25 gadu pastāvēšanas svētkos. Tāpat arī  zināms, ka koris dziedājis Dubultu baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā 1909. gadā, kā arī citās svētku reizēs. Tomēr par mūsdienu Dubultu draudzes kora dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1926. gads, kad tā organizēšanu uzņēmies draudzes ērģelnieks Augusts Gusmanis. Īpaši nozīmīgs šī kora pastāvēšanas vēsturē bija 1938. gads, kad diriģenta Vitus Eihes vadībā iegūta 1. vieta  9. latviešu Vispārējo dziesmu svētku koru sacensībās. Gadu gaitā savu ieguldījumu kora darbībā devuši tā vadītāji, diriģenti – Jānis Sieriņš, mācītājs Mārtiņš Eihe, Jānis Ķerpe, Georgs Fišers, Hermīne Grigule un Arnis Papeļuks. Kopš 1986. gada draudzes kori vada  Māra Jermolova. 

      Ilgus gadus Dubultu baznīcā skanējušas latviešu meistara Hermaņa darinātās ērģeles. Šis instruments sākotnēji nebija speciāli būvēts Dubultiem, nav pilnīgi precīzu ziņu par tā vēsturi, tomēr neapšaubāms ir fakts, ka tas paredzēts mazāka izmēra telpai. Tādēļ 2000. gadā tiek pieņemts lēmums šo instrumentu pārdot un tā vietā gādāt lielāku, baznīcas telpai atbilstošāku.

      2001. gadā tāds tiek atrasts Anglijā,  Hageitas (Haggate) baptistu baznīcā, kuru plānots nojaukt. Šīs baznīcas ērģeles ideāli atbilda Dubultu baznīcai gan pēc skaniskajām, gan vizuālajām prasībām. Tās būvējusi firma DRIVER&Co, Bērnlijā, Lankaširā, 1925. gadā. Ērģelēm ir mehāniska traktūra, trīs manuāļi, 30 reģistri.  Pateicoties ziedotāju atbalstam (Jūrmalas pilsētas domei, SIA: Jūrmalas ATU,  "Valkers&Ko"
, "Vegra",  "Sanare - KRC Jaunķemeri", "Dukāts", "Fēnikss", "Jūrmalas nami”, Hamiltonas latviešu draudzei, kā arī daudziem privātajiem ziedotājiem – Jurim Lielmežam, Žanim Lapuķim , kā arī tiem, kuri vēlējās palikt anonīmi ) tika segti ērģeļu demontēšanas un transportēšanas izdevumi, arī uzstādīšanas darbi, kuru gaitā daudzas detaļas, ņemot vērā ērģeļu vecumu, bija nepieciešams restaurēt vai pat aizstāt ar jaunām, oriģinālam līdzvērtīgām. Ērģeļu uzstādīšanas un restaurācijas darbus prof. Tālivalža Dekšņa vadībā veic ērģeļmeistari Roberts Hansons, Arnolds Dimants un Aivars Vīksna. Simtgades svinībās pirmo reizi ieskanēsies visi ērģeļu reģistri, kādi šim instrumentam ir bijuši Anglijā. Turpmāk plānots ērģeles vēl papildināt ar dažām  jaunām ērģeļbalsīm.

P.S. Baznīcas vēsture ir plaši dokumentēta lielā skaitā foto materiālu, bet interesantu vēsturisku ziņu avots ir arī mazs baznīcas 25 gadu jubilejai veltīts albūmiņš...